Holla holla! Iemetīšu savu pirmo rakstu!
Nezinu vai patiks pašam šis viss, bet ik pa laikam var!
Gribēju pateikt paldies tiem, kuri vēl ir blakus man, lai tur vai kas - jo nevaru visiem uzzvanīt vai uzrakstīt, pēdējās dienas iet ļoti lielā karuselī, tāpēc centīšos visu labot! Lēnām gatavojos saviem saldajiem vai ne tik saldajiem 19 un izbaudu saulaino laiku! Nesākšu dzejot kā dārgais Puzikova kungs, bet nu ideju uztvērāt! Vēl ir ideja aizlaist kempingā, bet nu šīs nedēļas beigas man būs viens liels un traģisks pasāciens. Beidzot sastapšos dzīvē ar to, ka skatiens nākotnē, kuru atklāju pirms 7 gadiem drīz atkal pazudīs un tas mani tik ļoti grauzīs! Ja jau tagad nedaudz sāk vajāt paranoja. Bet es ceru uz to labāko un kad mēs satiksimies - mēs dzīvosim. Ja man būtu izvēle starp to, kas man ir iemaiņā pret to, kas man bija - es EJU UZ PILNU BANKU un iemainu visu pret pagātni, kad vēl bija iespēja kaut ko labot. Jo man pagātne ir ļoti svarīga, es neticu tam, ka dzīvoju vienreiz, pēc nāves viļņi mani aiznesīs tur, kur esmu pelnījis būt - nodzīvodams šādi savu dzīvi. Es ceru, ka viss mainīsies un brīnums notiks ātrāk nekā vēlētos.
Es ticu, ceru un gribu! Veiksmi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru