trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Izvēlēties un noklusēt.

Tas ir tā, kā spēlēt ģitāru bez stīgām
Zinot, ka Tu centies, bet nesanāk
Tāpat kā vēlēties - krītot zvaigznēm bezmērķīgām
Bet roku sniedzot pret tām - tāpat tās nepanāksi


Tas ir tā, kā redzēt kādu, kuru mīli raudam
Un saprast to, ka palīdzēt nevar, pat ja gribās
Tāpat kā skaitīt stundas un minūtes, kuras baudam
Un neteikt, kad tās beigsies, pat ja zinātu


Tas ir tā, kā dziedāt dziesmu, kurai zini vārdus
Un meklēt sevi rindās starp notīm
Tāpat kā brīdis, kad sirds cīnās ar prātu
Līdz ķermenis ir bezspēcīgs un nokrīt


Tas ir tā, kā skriet pa ceļu, kuram izejas nav
Un meklēt savu pieturu, lai atpūstos
Tāpat kā putnam bez spārniem lidot nav ļauts
Krist un sadegt līdz ar zemi, ja vārdi aptrūktos


/Artūrs Breģis/

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

JŪNIJĀ DISKS!

Gribēju paziņot to,ka uz finišu iet mūsu miksteipa ''Vairāk Kā Vienmēr'' darbi un atlicis pavisam maz, lai viss tiktu Jūsu rokās un ausīs! Materiāls ir krāsains - jebkurai dzīves situācijai! Seko līdzi jaunumiem un atbalsti - mēs strādājam smagi, lai viss izdotos!






Laugh now - fly later!

Holla holla! Iemetīšu savu pirmo rakstu!


Nezinu vai patiks pašam šis viss, bet ik pa laikam var!


Gribēju pateikt paldies tiem, kuri vēl ir blakus man, lai tur vai kas - jo nevaru visiem uzzvanīt vai uzrakstīt, pēdējās dienas iet ļoti lielā karuselī, tāpēc centīšos visu labot! Lēnām gatavojos saviem saldajiem vai ne tik saldajiem 19 un izbaudu saulaino laiku! Nesākšu dzejot kā dārgais Puzikova kungs, bet nu ideju uztvērāt! Vēl ir ideja aizlaist kempingā, bet nu šīs nedēļas beigas man būs viens liels un traģisks pasāciens. Beidzot sastapšos dzīvē ar to, ka skatiens nākotnē, kuru atklāju pirms 7 gadiem drīz atkal pazudīs un tas mani tik ļoti grauzīs! Ja jau tagad nedaudz sāk vajāt paranoja. Bet es ceru uz to labāko un kad mēs satiksimies - mēs dzīvosim. Ja man būtu izvēle starp to, kas man ir iemaiņā pret to, kas man bija - es EJU UZ PILNU BANKU un iemainu visu pret pagātni, kad vēl bija iespēja kaut ko labot. Jo man pagātne ir ļoti svarīga, es neticu tam, ka dzīvoju vienreiz, pēc nāves viļņi mani aiznesīs tur, kur esmu pelnījis būt - nodzīvodams šādi savu dzīvi. Es ceru, ka viss mainīsies un brīnums notiks ātrāk nekā vēlētos. 


Es ticu, ceru un gribu! Veiksmi!